14 VĒRTĪGI fakti par iesnām, klepu un temperatūru
Iesnas un klepus ir nemainīga vēso un mitro gadalaiku kaite, no
kuras izvairīties izdodas tikai retajam. Kas tev būtu jāzina par iesnām,
klepu un temperatūru, jeb vienā vārdā - saaukstēšanos un tās ārstēšanu?
Par to šoreiz!
Katrs cilvēks gadā vidēji vismaz trīs reizes saslimst ar kādu vīrusu, kas izraisa saaukstēšanos. Pēc divām, trim dienām, kad esi noķērusi saaukstēšanos, sākas galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajūta, nogurums un klepus. Nereti raksturīga arī paaugstināta temperatūra, kas pamazām var kāpt aizvien augstāka. Pētījumi liecina, ka vidēji viens cilvēks savā mūžā pārslimo saaukstēšanās vīrusus vairāk nekā 200 reižu. Pēc statistikas, visbiežāk ar saaukstēšanās vīrusiem slimo mazi bērni un viņu māmiņas. Savukārt cilvēki pēc 60 gadiem saaukstējas vairs tikai aptuveni reizi gadā.
Ar ko atšķiras gripa no saaukstēšanās? Pirmajā mirklī šķiet, ka ne ar ko, jo tāpat ir temperatūra, sāp kakls un tek deguns. Tomēr atšķirības ir un visai nozīmīgas. Par saaukstēšanās sākumu bieži vien nojaušam jau laiciņu iepriekš, mazliet sāp kakls, mazliet šķaudām, savukārt gripa vienmēr sākas negaidīti. Augsta temperatūra, kaulu laušana un visi iepriekš uzskaitītie simptomi parādās gandrīz momentāni un visi vienlaicīgi. Ja saaukstēšanos var ārstēt dabiskiem līdzekļiem mājas kārtībā, saslimstot ar gripu, būtu vēlams doties pie ārsta. Portāls Apollo raksta, ka Latvijā ir otrais augstākais mirstības līmenis (rēķinot letālus iznākumus uz iedzīvotāju skaitu) no tā saucamās cūku gripas pasaulē. Un ārsti to skaidro ar mūsu novēloto vēršanos pie ģimenes ārsta. Turklāt atšķirībā no saaukstēšanās pēc gripas bieži seko komplikācijas, kas nopietni ietekmē veselību.
Kā var saaukstēties? Visbiežāk tas notiek, ja esam pieskārušies vietai, kur atrodas infekciozais elpceļu sekrēts. Piemēram, ja durvju rokturi pirms tevis ir aizticis cilvēks, kas šķaudot pielicis priekšā sejai roku. Retāk inficēšanās notiek, ieelpojot vīrusus, kuri nonākuši gaisā. Tāpēc arī labākā profilakse saaukstēšanās slimību laikā ir rūpīgi mazgāt rokas. Gan pirms ēšanas, gan pēc atgriešanās no sabiedriskām vietām. Un drošības labad biežāk vēdini telpas, kurās uzturies. Inficējoties pēc aptuveni 10 līdz 16 stundām jutīsi pirmos nepatīkamos simptomus. Pati visbīstamākā apkārtējiem būsi otrajā līdz ceturtajā saslimšanas dienā. Pareizāk būtu šo laiku palikt mājās. Kamēr esi vesela, rūpējies, lai tava deguna gļotāda būtu vesela, jo tieši caur turieni visbiežāk iekļūst vīrusi. Centies neuzturēties telpās ar ļoti sausu gaisu. Mājās un darba vietā mitrini gaisu. Ja nevēlies iegādāties speciālos gaisa mitrinātājus, vari uz radiatoriem salikt trauciņus ar ūdeni.
Saaukstēšanās galvenais iemesls nav vis nosalušas kājas, caurvējš vai vēl kas cits, bet gan mūsu emocijas. Vai esi pamanījusi, ka laimīgiem cilvēkiem reti kad uzbrūk kāda kaite. Tāpēc, ja esi par ko noraizējusies, pārstrādājusies vai vienkārši neredzi dzīvei jēgu, visdrīzāk saaukstēšanās tev uzklups jau tuvākajā laikā. Tas ir kā signāls, ka laiks kaut ko mainīt, laiks padomāt, kā būt laimīgākai. Tāpēc vislabākais līdzeklis pret saaukstēšanos ir dzīvesprieks. Dodies cilvēkos, atrodi sev jaunu hobiju un mācies priecāties par dzīvi. Tad vīrusi tev metīs lielu līkumu.
Lai ārstētu saaukstēšanos, ne vienmēr nepieciešama ārsta palīdzība, tomēr esi uzmanīga un apdomīga, cīnoties ar šo kaiti. Biežākā kļūda, ko pieļaujam un ar ko nodarām pāri savai veselībai, ir haotiski lietoti medikamenti. Lai gan aptiekā un tavā zāļu kastītē noteikti ir neskaitāmi daudz dažādu preparātu, kas domāti saaukstēšanās simptomu ārstēšanai, bieži vien tie satur vienas un tās pašas aktīvās vielas, tikai dažādi ražotāji izgatavo dažādas medikamentu formas (pulverīšus, tabletes, sīrupus) ar dažādiem nosaukumiem. Tāpēc rūpīgi izlasi informāciju uz zāļu kastītēm un to sastāvu. Un nelieto vairākus medikamentus vienlaicīgi, ja to aktīvā viela ir viena un tā pati. Šāda rīcība ir ļoti bīstama. Tāpat arī nelieto zāles vairāk, nekā norādīts uz paciņas, vai ilgstoši. Piemēram, pārāk ilgi lietoti deguna pilieni var radīt deguna gļotādas izmaiņas un hroniskas iesnas.
Lai gan esam pieraduši nosist temperatūru, tas nav pareizi. Ja vien nejūties galīgi slikti, tava sirsniņa nedauzās kā traka un nemoka slikta dūša, temperatūru labāk paciest. Dzer aveņu tēju un ūdeni, norīvē ķermeni ar spirtu un liec vēsas kompreses uz deniņiem. Bet galvenais, ļauj organismam atpūsties. Augstā temperatūra ir tavas imunitātes apzināta rīcība cīņā pret vīrusiem. Vīruss ir neizturīgs pret temperatūras paaugstināšanos, tas aiziet bojā un tu veseļojies. Ja temperatūra nepazūd trīs līdz četru dienu laikā, iespējams, tās iemesls nemaz nav saaukstēšanās, bet gan kāda cita veselības problēma, tāpēc, ja saslimšana ieilgusi, izsauc ārstu.
Labs un vienmēr derīgs līdzeklis saaukstēšanās profilaksei un ārstēšanai ir ķiploks. Ir daudz un dažādu recepšu, kā lietot ķiploku, to var berzt ar medu, var ēst tīrā veidā, bet var lietot arī inhalācijām. Vienkāršākais ir salikt mājās vai darbā pie datora ķiploku krelles. Tikai bieži tās maini, jo ar laiku ķiploka smaržas vietā parādās netīkams smārds. Bet, ja vēlies vēl spēcīgāku iedarbību, sasmalcini ķiploku un ievieto tējkannā ar snīpīti, uzliec kannai vāciņu un caur snīpīti ieelpo ķiploka izgarojumus. Lai gan tautā pazīstama arī metode iesnu gadījumā bāzt ķiploka šķēlītes degunā, to gan darīt nevajadzētu. Deguna gļotāda ir ļoti maiga, un asā ķiploka sula to var dedzināt, nolemjot tevi vēl lielākām mokām. Ja ļoti gribas ko iepilināt degunā, labāk izspied nedaudz sulas no sīpola, ar kuru tad arī apsmērē deguna nāss iekšpusi. Rezultāts nebūs sliktāks par ķiplokiem, bet sīpola sula ir krietni saudzīgāka pret tavu degunu. Kā dabisku pretvīrusu līdzekli vari izmantot arī dzērvenes, Īslandes ķērpi, kā arī bišu produktus.
Ievies ēdienkartē asus, piparainus ēdienus. Patiesībā tas ir diezgan labs līdzeklis, kā mutes un deguna dobumā iznīdēt vairumu baciļu un vīrusu. Vislabāk der sarkanie pipari, no kuriem kopā ar ķiplokiem un krējumu vari pagatavot nešpetnu mērcīti, ko pirms gulētiešanas uzzied uz rupjmaizes un apēd. Bet vari arī paniekoties ar meksikāņu vai citiem tikpat asiem ēdieniem. Savukārt krievi par ideālu veidu, kā pieveikt vīrsusus, uzskata tradicionālo vodku ar pipariem, ko vislabāk izdzert pēc kārtīgas pirts. Ja pirtiņa nav pieejama, pamēģini piparnieku nobaudīt pēc karstas vannas.
Ja vien to nav ieteicis ārsts, jo slimība izraisījusi komplikācijas, neārstē saaukstēšanos ar antibiotikām. Antibiotikas neiznīcina vīrusus, tātad arī saaukstēšanās izraisītājus. Tās tikai novājinās mikrofloru un iznīcina labās baktērijas, kas palīdz cīnīties pret vīrusiem. Tādējādi padarīsi savu organismu vēl ievainojamāku un pati jutīsies sliktāk.
Lai ātrāk tiktu uz kājām un nesaķertu jaunus vīrusus, daudzi speciālisti iesaka uzņemt vairāk C vitamīna. Tāpēc ēd svaigus augļus un dzer augļu un dārzeņu sulas. Palūko aptiekās arī pēc mežrozīšu sīrupa, kas bezgala gards un veselīgs.
Lielisks līdzeklis saaukstēšanās ārstēšanai ir zāļu tējas. Klasika, kas pārbaudīta jau simtos gadu, ir liepziedu tēja. Ņem karoti žāvētu drogu un pārlej ar krūzi karsta ūdens.
Savukārt, ja nomoka drudzis, iespējams, tev labi derēs sviedrējoša melnā plūškoka tēja. Ļoti lielas temperatūras mazināšanai ieteicama mežrozīšu tēja ar medu un aveņu tēja. Avenes var ēst arī ievārījumā vai gatavot no tā zaptsūdeni. Un zini, jo vairāk slimojot izdzersi, jo ātrāk organisms izskalosies no toksīniem, kurus tur atstājis vīruss, un tu jutīsies atkal labāk. Tikai nepārspīlē ar pārlieku karstiem dzērieniem. Tā var apdedzināt kakla gļotādu. Un neaizmirsti par veco labo deguna un kakla skalošanu. Lai gan tā ir visai netīkama procedūra, noteikti palīdz atbrīvoties no strutām.
Pret iesnām un nelielu, krekšķošu klepu līdz krūšu un kāju sildīšana. To var veikt, liekot dvielī ietītus, karstus kartupeļus, sāls apliekamos vai līmējot speciālus plāksterus. Kājas vari sildīt un peldināt karsējošās vanniņās, kam pievienots sinepju pulveris vai kas cits sildošs. Tikai neaizmirsti pēc tam silti saģērbties. Mazliet ekstremālākiem cilvēkiem pret saaukstēšanos der pirts.
Un visbeidzot, ja saaukstēšanās nepāriet septiņu, bet sliktākajā gadījumā 14 dienu laikā, noteikti vērsies pie sava ģimenes ārsta, jo iespējams, ka tā nemaz nav saaukstēšanās, kas tevi moka.
Katrs cilvēks gadā vidēji vismaz trīs reizes saslimst ar kādu vīrusu, kas izraisa saaukstēšanos. Pēc divām, trim dienām, kad esi noķērusi saaukstēšanos, sākas galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajūta, nogurums un klepus. Nereti raksturīga arī paaugstināta temperatūra, kas pamazām var kāpt aizvien augstāka. Pētījumi liecina, ka vidēji viens cilvēks savā mūžā pārslimo saaukstēšanās vīrusus vairāk nekā 200 reižu. Pēc statistikas, visbiežāk ar saaukstēšanās vīrusiem slimo mazi bērni un viņu māmiņas. Savukārt cilvēki pēc 60 gadiem saaukstējas vairs tikai aptuveni reizi gadā.
Ar ko atšķiras gripa no saaukstēšanās? Pirmajā mirklī šķiet, ka ne ar ko, jo tāpat ir temperatūra, sāp kakls un tek deguns. Tomēr atšķirības ir un visai nozīmīgas. Par saaukstēšanās sākumu bieži vien nojaušam jau laiciņu iepriekš, mazliet sāp kakls, mazliet šķaudām, savukārt gripa vienmēr sākas negaidīti. Augsta temperatūra, kaulu laušana un visi iepriekš uzskaitītie simptomi parādās gandrīz momentāni un visi vienlaicīgi. Ja saaukstēšanos var ārstēt dabiskiem līdzekļiem mājas kārtībā, saslimstot ar gripu, būtu vēlams doties pie ārsta. Portāls Apollo raksta, ka Latvijā ir otrais augstākais mirstības līmenis (rēķinot letālus iznākumus uz iedzīvotāju skaitu) no tā saucamās cūku gripas pasaulē. Un ārsti to skaidro ar mūsu novēloto vēršanos pie ģimenes ārsta. Turklāt atšķirībā no saaukstēšanās pēc gripas bieži seko komplikācijas, kas nopietni ietekmē veselību.
Kā var saaukstēties? Visbiežāk tas notiek, ja esam pieskārušies vietai, kur atrodas infekciozais elpceļu sekrēts. Piemēram, ja durvju rokturi pirms tevis ir aizticis cilvēks, kas šķaudot pielicis priekšā sejai roku. Retāk inficēšanās notiek, ieelpojot vīrusus, kuri nonākuši gaisā. Tāpēc arī labākā profilakse saaukstēšanās slimību laikā ir rūpīgi mazgāt rokas. Gan pirms ēšanas, gan pēc atgriešanās no sabiedriskām vietām. Un drošības labad biežāk vēdini telpas, kurās uzturies. Inficējoties pēc aptuveni 10 līdz 16 stundām jutīsi pirmos nepatīkamos simptomus. Pati visbīstamākā apkārtējiem būsi otrajā līdz ceturtajā saslimšanas dienā. Pareizāk būtu šo laiku palikt mājās. Kamēr esi vesela, rūpējies, lai tava deguna gļotāda būtu vesela, jo tieši caur turieni visbiežāk iekļūst vīrusi. Centies neuzturēties telpās ar ļoti sausu gaisu. Mājās un darba vietā mitrini gaisu. Ja nevēlies iegādāties speciālos gaisa mitrinātājus, vari uz radiatoriem salikt trauciņus ar ūdeni.
Saaukstēšanās galvenais iemesls nav vis nosalušas kājas, caurvējš vai vēl kas cits, bet gan mūsu emocijas. Vai esi pamanījusi, ka laimīgiem cilvēkiem reti kad uzbrūk kāda kaite. Tāpēc, ja esi par ko noraizējusies, pārstrādājusies vai vienkārši neredzi dzīvei jēgu, visdrīzāk saaukstēšanās tev uzklups jau tuvākajā laikā. Tas ir kā signāls, ka laiks kaut ko mainīt, laiks padomāt, kā būt laimīgākai. Tāpēc vislabākais līdzeklis pret saaukstēšanos ir dzīvesprieks. Dodies cilvēkos, atrodi sev jaunu hobiju un mācies priecāties par dzīvi. Tad vīrusi tev metīs lielu līkumu.
Lai ārstētu saaukstēšanos, ne vienmēr nepieciešama ārsta palīdzība, tomēr esi uzmanīga un apdomīga, cīnoties ar šo kaiti. Biežākā kļūda, ko pieļaujam un ar ko nodarām pāri savai veselībai, ir haotiski lietoti medikamenti. Lai gan aptiekā un tavā zāļu kastītē noteikti ir neskaitāmi daudz dažādu preparātu, kas domāti saaukstēšanās simptomu ārstēšanai, bieži vien tie satur vienas un tās pašas aktīvās vielas, tikai dažādi ražotāji izgatavo dažādas medikamentu formas (pulverīšus, tabletes, sīrupus) ar dažādiem nosaukumiem. Tāpēc rūpīgi izlasi informāciju uz zāļu kastītēm un to sastāvu. Un nelieto vairākus medikamentus vienlaicīgi, ja to aktīvā viela ir viena un tā pati. Šāda rīcība ir ļoti bīstama. Tāpat arī nelieto zāles vairāk, nekā norādīts uz paciņas, vai ilgstoši. Piemēram, pārāk ilgi lietoti deguna pilieni var radīt deguna gļotādas izmaiņas un hroniskas iesnas.
Lai gan esam pieraduši nosist temperatūru, tas nav pareizi. Ja vien nejūties galīgi slikti, tava sirsniņa nedauzās kā traka un nemoka slikta dūša, temperatūru labāk paciest. Dzer aveņu tēju un ūdeni, norīvē ķermeni ar spirtu un liec vēsas kompreses uz deniņiem. Bet galvenais, ļauj organismam atpūsties. Augstā temperatūra ir tavas imunitātes apzināta rīcība cīņā pret vīrusiem. Vīruss ir neizturīgs pret temperatūras paaugstināšanos, tas aiziet bojā un tu veseļojies. Ja temperatūra nepazūd trīs līdz četru dienu laikā, iespējams, tās iemesls nemaz nav saaukstēšanās, bet gan kāda cita veselības problēma, tāpēc, ja saslimšana ieilgusi, izsauc ārstu.
Labs un vienmēr derīgs līdzeklis saaukstēšanās profilaksei un ārstēšanai ir ķiploks. Ir daudz un dažādu recepšu, kā lietot ķiploku, to var berzt ar medu, var ēst tīrā veidā, bet var lietot arī inhalācijām. Vienkāršākais ir salikt mājās vai darbā pie datora ķiploku krelles. Tikai bieži tās maini, jo ar laiku ķiploka smaržas vietā parādās netīkams smārds. Bet, ja vēlies vēl spēcīgāku iedarbību, sasmalcini ķiploku un ievieto tējkannā ar snīpīti, uzliec kannai vāciņu un caur snīpīti ieelpo ķiploka izgarojumus. Lai gan tautā pazīstama arī metode iesnu gadījumā bāzt ķiploka šķēlītes degunā, to gan darīt nevajadzētu. Deguna gļotāda ir ļoti maiga, un asā ķiploka sula to var dedzināt, nolemjot tevi vēl lielākām mokām. Ja ļoti gribas ko iepilināt degunā, labāk izspied nedaudz sulas no sīpola, ar kuru tad arī apsmērē deguna nāss iekšpusi. Rezultāts nebūs sliktāks par ķiplokiem, bet sīpola sula ir krietni saudzīgāka pret tavu degunu. Kā dabisku pretvīrusu līdzekli vari izmantot arī dzērvenes, Īslandes ķērpi, kā arī bišu produktus.
Ievies ēdienkartē asus, piparainus ēdienus. Patiesībā tas ir diezgan labs līdzeklis, kā mutes un deguna dobumā iznīdēt vairumu baciļu un vīrusu. Vislabāk der sarkanie pipari, no kuriem kopā ar ķiplokiem un krējumu vari pagatavot nešpetnu mērcīti, ko pirms gulētiešanas uzzied uz rupjmaizes un apēd. Bet vari arī paniekoties ar meksikāņu vai citiem tikpat asiem ēdieniem. Savukārt krievi par ideālu veidu, kā pieveikt vīrsusus, uzskata tradicionālo vodku ar pipariem, ko vislabāk izdzert pēc kārtīgas pirts. Ja pirtiņa nav pieejama, pamēģini piparnieku nobaudīt pēc karstas vannas.
Ja vien to nav ieteicis ārsts, jo slimība izraisījusi komplikācijas, neārstē saaukstēšanos ar antibiotikām. Antibiotikas neiznīcina vīrusus, tātad arī saaukstēšanās izraisītājus. Tās tikai novājinās mikrofloru un iznīcina labās baktērijas, kas palīdz cīnīties pret vīrusiem. Tādējādi padarīsi savu organismu vēl ievainojamāku un pati jutīsies sliktāk.
Lai ātrāk tiktu uz kājām un nesaķertu jaunus vīrusus, daudzi speciālisti iesaka uzņemt vairāk C vitamīna. Tāpēc ēd svaigus augļus un dzer augļu un dārzeņu sulas. Palūko aptiekās arī pēc mežrozīšu sīrupa, kas bezgala gards un veselīgs.
Lielisks līdzeklis saaukstēšanās ārstēšanai ir zāļu tējas. Klasika, kas pārbaudīta jau simtos gadu, ir liepziedu tēja. Ņem karoti žāvētu drogu un pārlej ar krūzi karsta ūdens.
Savukārt, ja nomoka drudzis, iespējams, tev labi derēs sviedrējoša melnā plūškoka tēja. Ļoti lielas temperatūras mazināšanai ieteicama mežrozīšu tēja ar medu un aveņu tēja. Avenes var ēst arī ievārījumā vai gatavot no tā zaptsūdeni. Un zini, jo vairāk slimojot izdzersi, jo ātrāk organisms izskalosies no toksīniem, kurus tur atstājis vīruss, un tu jutīsies atkal labāk. Tikai nepārspīlē ar pārlieku karstiem dzērieniem. Tā var apdedzināt kakla gļotādu. Un neaizmirsti par veco labo deguna un kakla skalošanu. Lai gan tā ir visai netīkama procedūra, noteikti palīdz atbrīvoties no strutām.
Pret iesnām un nelielu, krekšķošu klepu līdz krūšu un kāju sildīšana. To var veikt, liekot dvielī ietītus, karstus kartupeļus, sāls apliekamos vai līmējot speciālus plāksterus. Kājas vari sildīt un peldināt karsējošās vanniņās, kam pievienots sinepju pulveris vai kas cits sildošs. Tikai neaizmirsti pēc tam silti saģērbties. Mazliet ekstremālākiem cilvēkiem pret saaukstēšanos der pirts.
Un visbeidzot, ja saaukstēšanās nepāriet septiņu, bet sliktākajā gadījumā 14 dienu laikā, noteikti vērsies pie sava ģimenes ārsta, jo iespējams, ka tā nemaz nav saaukstēšanās, kas tevi moka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru