GALVASSĀPES

Galvassāpes - biežākie CĒLOŅI un risinājuma iespējas

 

“Man sāp galva!” Vai atceries, kad pēdējo reizi teici šos vārdus vai dzirdēji tos no apkārtējiem? Mūsdienās galvassāpes kā simptoms ir viens no biežākajiem, par ko pacienti sūdzas mediķiem, turklāt simptomu ārstēšana ar recepšu zālēm un pretsāpju medikamentiem arvien biežāk noved mūs pie “apburtā loka”, no kura ar katru dienu ir arvien grūtāk tikt ārā. Risinājums? Atrast cēloni. Taču jārēķinās ar to, ka izcelsmju meklēšana ir nopietns un sarežģīts, nereti arī ilglaicīgs process.

GALVASSĀPJU SPECIFIKA

Galvassāpes ir sāpju sajūta un diskomforts galvas apvidū un/vai kakla rajonā. Būtiski ir izprast primāro un sekundāro galvassāpju nodalījumu.

Primārās – migrēna un sasprindzinājuma (tenzijas) tipa galvassāpes. Retāk primāro galvassāpju iemesls ir šaujošas sāpes sejas apvidū (trigeminālā neiralģija) un medikamentu izraisītas galvassāpes. 
Sekundārās – dažādu slimību izraisītas galvassāpes.

Galvassāpju cēlonis var slēpties jebkurā orgānā, kas atrodas galvā (piemēram, galvas smadzeņu apvalkos, asinsvados, deguna blakusdobumos, zobos, žokļu locītavās, ausīs, acīs), kā arī ārpus galvas (mugurkaula kakla daļas deformācijā un nervu saknīšu saspiešanā, kakla muskulatūras sasprindzinājumā un iekaisumā, paaugstinātā asinsspiedienā, hormonu svārstībās, infekcijās vai dažādu toksisku vielu iedarbībā uz organismu).

Nereti galvassāpes attīstās kā organisma reakcija uz sadzīviskiem apstākļiem, sasprindzinātu darbu vai neveselīgu uzvedību – pie pārslodzes, neizgulēšanās un stresa. Atsevišķiem cilvēkiem galvassāpes var rasties pēc spēcīgām emocijām (arī pozitīvām), pārāk ilgas gulēšanas, pēc fiziskas slodzes vai ilgstošas atrašanās vienā pozā. Cēloņu ir bezgalīgi daudz, tāpēc gadījumā, ja attīstās galvassāpes, jāvēršas pie ārsta, lai speciālists varētu noteikt sāpju iemeslu un nozīmēt attiecīgu ārstēšanu.

4 POPULĀRĀKIE GALVASSĀPJU IZCELŠANĀS VEIDI

Varam izšķirt 4 galvenos galvassāpju veidus:

1) sāpes, kas saistītas ar asinsvadu stāvokli – parasti izpaužas kā pulsējošas sāpes;

2) muskuļu sasprindzinājuma galvassāpes – velkošas, smeldzošas, pastāvīgas, attīstās pie galvas un kakla muskuļu un mīksto audu ilgstoša sasprindzinājuma;

3) sāpes, kas saistītas ar smadzeņu šķidruma palielinātu vai samazinātu spiedienu – sāpes galvenokārt maina intensitāti pie ķermeņa stāvokļa maiņas;

4) sāpes, kas saistītas ar nervu bojājumu (neiralģija) – parasti asas, spēcīgas sāpes, izstarojošas uz citām galvas vai ķermeņa daļām; parādās pēkšņi, tās var provocēt pieskaršanās kādai galvas vai sejas daļai vai cits nekaitīgs stimuls (piemēram, vēja pūtiens).

Ņem vērā - samērā bieži šie galvassāpju izcelšanās veidi var savā starpā arī kombinēties.

VESELĪBAS ĻAUNĀKAIS IENAIDNIEKS – PIESPIEDU STATISKĀ POZA

Runājot par primāro galvassāpju populārākajiem veidiem, – steidzīgās un monotonās ikdienas un darba gaitas visbiežāk mūs noved pie miofasciāla (saistība ar muskulatūru) rakstura galvassāpēm – sasprindzinājuma galvassāpēm. Esam spiesti ilgstoši atrasties piespiedu statiskā pozā – pie datora, birojā, mājās (auklējot bērniņu, adot, gatavojot ēst utt.). Pamazām pieaug noguruma sajūta, sāpes plecu joslā un pakausī, kas pēc kāda laika pāraug arī galvassāpēs. 
No šāda tipa galvassāpēm cieš aptuveni katrs trešais cilvēks, tās mēdz būt epizodiskas (lēkmes no dažām minūtēm līdz dažām dienām) vai arī hroniskas (ilgst vairāk par 15 dienām mēnesī). Sāpes parasti ir simetriskas, lokalizējas pakauša, paura un pieres zonā. Visbiežāk tās pavada „galvas saspiešanas” sajūta, kā arī sprandas muskuļu sasprindzinājums, sāpīgums un diskomforts.

KO DARĪT?

Ar muskulatūru saistīto galvassāpju terapijas mērķis – ilgstoša skartā muskuļa relaksācija un trigera punktu (sāpju punkti, uz kuriem uzspiežot pieaug sāpes) “izjaukšana”.
 Ieteikumi:

• miera režīms skartajam muskulim, jāsamazina statiskā slodze;
• lokālā terapija ar ziedēm un kompresēm;
• fizioterapija – stājas korekcija, stiepjošie vingrinājumi sāpīgajam muskulim, ārstnieciskā vingrošana;
• slinga jeb elastīgo saišu terapija;
• medicīniskā teipošana – speciālu elastīgu plāksteru uzlīmēšana uz ādas, lai atslābinātu saspringtu muskuli;
• masāžas – klasiskā un zemūdens;
• ergoterapija – tiek apmācīti ergonomikas (zinātne par darbu, kas pētī disciplīnu, kas saistīta ar regulējamu darba vidi cilvēka garīgās un fiziskās labsajūtas nodrošināšanai) pamatprincipi;
• fizikālā terapija – elektroprocedūras;
• akupunktūra;
• medikamentozā terapija: miorelaksanti (vielas, kas palīdz atslābināt skeleta muskuļus), atsāpinātāji, antidepresanti u. c.

Pirms terapijas izvēles noteikti konsultējieties ar speciālistu!

MIGRĒNA

Otrs populārākais primāro galvassāpju veids ir migrēna. Sievietes slimo ar migrēnu 3 reizes biežāk nekā vīrieši. Tās izcelsmē lielu lomu spēlē iedzimtība, turklāt attīstības mehānismu saista ar nervu impulsu pārvades izmaiņām, smadzeņu asinsvadu spazmām un paplašināšanos. Pastāv uzskats, ka nozīme ir arī sieviešu hormonu līmeņa svārstībām (viens no riska faktoriem ir arī hormonālā kontracepcija). Sāpju lēkmes var provocēt emocionāls stress, miega režīma izjaukšana, hormonu preperātu lietošana, menstruācijas, smēķēšana, alkohola vai dažādu pārtikas produktu lietošana (piemēram, šokolādes, riekstu), tāpat arī krasas laikapstākļu maiņas. Migrēnas gadījumā sāpes parasti ir mērenas līdz stipras, vienpusējas, pasliktinās no vieglas fiziskas aktivitātes, ar jūtīgumu pret gaismu un troksni, dažreiz tās pavada slikta dūša un vemšana. Sāpju ilgums parasti no 4 līdz 72 stundām. Pirms galvassāpju lēkmes sākuma var būt t.s. aura, – redzes vai jušanas traucējumi, kas ilgst 15-20 minūtes, bet pēc tam pazūd, un tiem seko galvassāpes. 
Migrēnas ārstēšanai izmanto speciālas zāles, kas palīdz noņemt sāpju lēkmi (asinsvadus sašaurinoši preperāti). Taču pastāv iespēja arī lietot speciālus preparātus migrēnas lēkmju profilaksei, kas ievērojami uzlabo cilvēku pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Reizēm mēdz palīdzēt arī ledus kompreses un relaksācija, noteikti jācenšas izvairīties no lēkmju provocējošiem faktoriem.

UZMANĪBU, SPECIĀLISTI BRĪDINA! 

Pretsāpju līdzekļi jālieto ļoti piesardzīgi, jo sistemātiska to lietošana pazemina sāpju sajūtas slieksni un padara lēkmes biežākas.

Ja uznākušas pēkšņas, līdz šim nepieredzētas, ļoti spēcīgas galvassāpes, turklāt ar kustību un maņu traucējumiem, ir steidzami jāmeklē ārsta palīdzība, jo dzīvībai var draudēt briesmas! Tāpat arī sprandas stīvums, temperatūras paaugstināšanās un vemšana ir izteikti brīdinoši signāli!