Kā pareizi mazgāt augļus un dārzeņus!

KĀ pareizi MAZGĀT augļus un dārzeņus pirms to lietošanas?

 

Augļi un dārzeņi ir tie, kuriem mūsu brokastu, pusdienu un vakariņu šķīvjos vajadzētu aizņemt vislielāko daļu. To, ka tie ir mūsu veselībai labvēlīgi, zinām mēs visas. Un tomēr – vai esi kādreiz aizdomājusies par to, ka šis auglis vai dārzenis tev var nodarīt vairāk slikta, nekā laba, ja tu to pirms lietošanas kārtīgi nenomazgāsi? Šoreiz lasi par to, kā vislabāk sagatavot augļus un dārzeņus ēšanai - vispareizāk tos nomazgāt!

KĀDĒĻ AUGĻI UN DĀRZEŅI IR JĀMAZGĀ?

Pirms augļi un dārzeņi nonāk uz mūsu galda, tiem nereti ir jāmēro visai garš ceļš. Ideālā variantā tas ir no vecmāmiņas dārza, taču parasti gan no dažādām Latvijas, Eiropas un visas pasaules malām, līdz lielveikalam vai tirgum un no turienes līdz mūsu mājām un virtuvei. Šajā ceļā augļi un dārzeņi iziet cauri daudzām jo daudzām rokām, šķirošanas konveijeriem, transporta konteineriem, pieņemšanas noliktavām, glabāšanas kastēm un visbeidzot veikala vitrīnām, kur tos atkal aptausta un izcilā daudzu potenciālo pircēju rokas.

Laikā, kamēr augļi un dārzeņi ir nonākuši līdz savam pircējam, tie ir bijuši pakļauti dažādām baktērijām, sēnītēm, kaitēkļiem utt. Tamdēļ, lai gan jau augot tie visticamāk ir saņēmuši savu devu ķīmijas, arī ceļā uz veikala vitrīnu, tos nereti pārklāj ar vasku un/vai apsmidzina ar antibakteriāliem šķīdumiem, tādējādi palīdzot saglabāt pēc iespējas labāku izskatu. Visbīstamākie mūsu veselībai ir pesticīdi, ar kuriem bieži tiek apstrādāti augļi un dārzeņi jau to augšanas laikā.

KĀ VISLABĀK MAZGĀT AUGĻUS UN DĀRZEŅUS? 

Augļus un dārzeņus, kas nākuši no tirgus vai lielveikala plaukta, noteikti jāmazgā, un šajā procesā jāizmanto kas vairāk par tīru ūdeni. Ar tīru ūdeni var pietikt tad, ja auglis un dārzenis ir nācis no tava vai vecāsmātes dārza.

Pamatā ir izšķirami divi augļu un dārzeņu mazgāšanas veidi. Pirmais un visefektīvākais veids – izmanto speciālus šim nolūkam paredzētus, veikalos nopērkamus līdzekļus. To lietošana ir vienkārša – parasti tie ir jāuzsmidzina uz augļa vai dārzeņa, nedaudz jāuzgaida un jānoskalo zem tekoša ūdens. Šādi iespējams atbrīvoties gan no iespējamajiem netīrumiem, ķīmiskajām vielām, gan nepatīkamās vaska kārtiņas, kas klāj augli vai dārzeni.

Otrs veids ir augļu un dārzeņu mazgāšana, izmantojot to, kas pieejams mājas apstākļos. Var izmantot, piemēram, karstu ūdeni – piepildi bļodu ar to, pievieno nedaudz līdzekļa uz ziepju bāzes (vēlams dabīga jeb eko) un iemērc attiecīgo augli vai dārzeni. Pāris minūtes paturi, tad nomazgā – cietākus dārzeņus un augļus var mazgāt izmantojot birstīti, mīkstākus – ar rokām. Beigās rūpīgi noskalo tos zem tekoša, vēsa ūdens.

Vari augļu un dārzeņu mazgāšanas līdzekli pagatavot arī pati. Tev būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas – 1 ēdamkarote rīvētu dabīgu ziepju, 1 ēdamkarote etiķa, 500ml filtrēta vai destilēta ūdens, pudele ar izsmidzinātāju. Līdzekli pagatavo šādi – rīvētās ziepes izšķīdina filtrētajā vai destilētajā ūdenī, kas ir mazliet uzsildīts, maisa, līdz ziepes praktiski izšķīdušas (tas var aizņemt zināmu laiku), pievieno arī etiķi, visu samaisa. Iegūto šķidrumu izkāš caur sietiņu un lej pudelē ar izsmidzinātāju. Šādi pagatavotu līdzekli var uzglabāt līdz pat trīs mēnešiem tumšā un vēsā vietā. Lietošana – izsmidzini līdzekli uz augļiem un dārzeņiem, pagaidi pāris minūtes, lai tas iedarbojas, tad noberz tos ar birstīti vai nomazgā ar rokām un bagātīgi noskalo zem tekoša ūdens.

ZINĀŠANAI – INTERESANTI

ASV vairāku gadu laikā veiktā pētījumā zinātnieki ir nākuši klajā ar informāciju par to, kuri augļi un dārzeņi tad ir visnetīrākie (kuros ir visvairāk pesticīdu), un kuri – vistīrākie (vismazāk pesticīdu).
10 netīrākie augļi un dārzeņi ir – selerijas, persiki, zemenes, āboli, mellenes, nektarīni, paprika, spināti, ķirši un puķkāposti/lapu salāti.
Savukārt par 10 vistīrākajiem atzīti – sīpoli, avokado, saldā kukurūza, ananāsi, mango, saldās pupiņas, sparģeļi, kivi, kāposti un baklažāni.

Grilēšanas knifi!

8 svarīgi GRILĒŠANAS KNIFI vislabākajam rezultātam

 

Kas gan tā būtu par vasaru, ja netiktu grilēta gaļa, vai ne? Mēs visas it kā zinām, kā tas jādara. Un tomēr - pastāv knifi, ko ņemt vērā, lai gaļa sanāktu izcila! Šoreiz - par tiem!

ĪSTAIS IZMĒRS. Šašlika gabaliņu īstais izmērs esot 3-4cm. Ja sagriezīsi gaļu mazākos gabaliņos, tā sadegs un rezultāts būs sīksts. Ja gabaliņi būs lielāki – tos vajadzēs ilgāk cept, kas arī beigās var draudēt ar sīkstumu un labas garšas zudumu.

LABA MARINĀDE. Marinādes uzdevums ir padarīt gaļu mīkstu un sulīgu. Mīksta gaļa kļūst no skābēm, piemēram, citrona, kefīra, jogurta, etiķa, ābolskābes, gurķu marinādes u.tml. Sulīgumu gaļai piedod, piemēram, laba un kvalitatīva eļļa. Un, protams, neviena marināde nevar iztikt bez garšvielām. Derēs dilles, pipari, sīpoli, ķiploki, majorāns u.tml. Starp citu – labai marinādei sāls nemaz neesot vajadzīgs.

MARINĒŠANAS ILGUMS. Šašlika meistari uzskata – par marinētu gaļu varam saukt tikai tādu gaļu, kas marinādē noturēta vismaz 24 stundas! Uz pāris stundām marinādē ielikt gaļa esot tikai ķēpāšanās ar labu mantu, jo jēgas no tā nekādas.

PAREIZI SASPRAUST. Vai zināji, ka nozīme ir arī tam, kā tu saspraud gaļu uz iesmiem? Meistari uzskata, ka ir. Pirmkārt, gaļa esot jāgriež perpendikulāri šķiedrai. Otrkārt – tā jāsprauž uz iesmiem paralēli šķiedrai. Treškārt, gaļas gabaliņi jāsprauž ļoti tuvu viens pie otra, teju ar spēku! Tas tamdēļ, ka cepot gaļa sarausies un, ja izveidosies lielas atstarpes, rezultāts nebūs tik sulīgs.

NEKAD KOPĀ AR DĀRZEŅIEM. Spraužot gaļu uz iesmiem pamīšus ar dārzeņiem, tiem pieļaut liela kļūda. Tas tādēļ, ka dārzeņu grilē pilnīgi citā temperatūrā, ja to dara kopā ar gaļu, tad dārzeņi sadegs, paliks sausi un negaršīgi. Dārzeņus grilē atsevišķi, uz mazākas uguns, turklāt – trīs reizes ilgāk kā gaļu!

KNIFS AR AUKSTU ŪDENI. Pirms liec saspraustos iesmus uz grila, iemērc uz brīdi tos ledusaukstā ūdenī. Aukstais ūdens aizvērs gaļas šķiedras, pēcāk uz grila veidoties kraukšķīga garoziņa, kas palīdzēs gaļai iekšpusē palikt sulīgai un mīkstai. Galvenais pēc aukstā ūdens gaļu likt uz jau iekurtām, karstām oglēm.

TIKAI VIENS GALVENAIS. Par šašlika cepšanu atbildību jāuzņemas tikai vienam cilvēkam! Ja lietas darīs divi un vairāk cepēju, tad ir gandrīz droši, ka gaļa neizdosies tika garda, cik vajadzētu!

JA ZIVIS, TAD ĪSTĀS. Un visbeidzot – ja tev garšo grilētas zivis, tad zini, ka jāizvēlas treknās – lasi, foreli, mencu. Tās izdodas sulīgākas. Zivīm laba marināde sanāk no citrona sulas, sāls un dillēm.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra – pats SVARĪGĀKAIS par to

 

Rudenī un ziemā ir lielākas iespējas saaukstēties, un tad jau nav tālu līdz brīdim, kad brīnies – istabā nav nemaz tik silts, bet Tev karsti. Pēc tam – auksti, tad sāk šķist, ka ir reizē gan auksti, gan karsti. Tad tu saproti, ka nekas cits neatliks, kā izmērīt temperatūru. Aplūkosim jautājumus, kas varētu rasties par normālu un paaugstināto temperatūru. Raksta tapšanā mūs konsultēja Āgenskalna klīnikas pediatrs homeopāts Edgars Mednis.

TEMPERATŪRAS FĀZES

Par normālu uzskatāma temperatūra no 36 līdz 37 grādiem. Temperatūru virs 37 grādiem sauc par paaugstinātu, līdz 38,5 grādiem par pirmsdrudža temperatūru, bet virs 38,5 grādiem par drudža temperatūru.

PAREIZA TEMPERATŪRAS MĒRĪŠANA

Temperatūru pareizi būtu mērīt taisnajā zarnā, vai arī mutē. Tās mērīšana padusē gan ir ērtāka, bet skaitās ne tik precīza. Tas, cik bieži jāmēra temperatūra, atkarīgs no tā, cik augsta tā ir, un kā cilvēks jūtas. Ja tā ir virs 38,5 grādiem, tad vajadzētu mērīt reizi stundā. Savukārt, ja tā ir nedaudz virs 37 grādiem, tad pietiks ar pāris reizēm dienā.

TEMPERATŪRAS PAZEMINĀŠANA

Kad tad būtu jāsāk pazemināt temperatūru? Iesākumā būtu jāsaprot, ka paaugstināta temperatūra slimības gadījumā ir NORMĀLA ķermeņa aizsargreakcija, kurai vienkārši IR jābūt. Un, ja vien tā nav kritiska, virs 40 grādiem, tā nebūtu jāpazemina. Izņēmums ir pacientiem ar febriliem krampjiem (krampji, kas radušies paaugstinātas temperatūras iespaidā) slimības vēsturē. Tādā gadījumā tai nebūtu vēlams paaugstināties virs 38 – 38,5 grādiem. Otrs izņēmums ir, ja pacients jūtas ļoti saguris jau pie zemākas temperatūras. Bet tad tā būtu jāpazemina tikai līdz komforta robežai, nevis līdz normālai. Arī novārdzinātiem cilvēkiem, bērniem un zīdaiņiem jābūt ļoti uzmanīgiem ar paaugstinātu temperatūru.

Temperatūra uzreiz jāpazemina, ja ir febrili krampji, vai arī, ja pēkšņi cilvēks jūtas ļoti saguris, kā arī tad, ja slimnieks urinē retāk vai neurinē nemaz ilgāku laiku. Šie paši gadījumi ir arī tie, kad būtu iemesls saukt ārstu mājās. Citos gadījumos pirmās 3-4 temperatūras dienas var ārstēties mājās. Ja pēc šī laika temperatūra nemazinās, tad gan būtu jāparādās ārstam.

Iesākumā temperatūru var pazemināt, ķermeni norīvējot vai noslaukot ar mitru un vēsu dvieli. Ja tā tomēr nepazeminās, tad var lietot kādu no Ibuprofēna preparātiem. Ar spirtu rīvēt ķermeni gan nav īpaši ieteicams, sevišķi jau bērniem, jo ar tīru spirtu var iegūt ādas apdegumus un bērniem caur ādu ļoti labi uzsūcas dažādas vielas. Ieteicams lietot sviedrējošas tējas.
Paaugstināta temperatūra var būt arī pie dažādām autoimūnām saslimšanām, audzējiem un citām veselības problēmām. Tad katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi. Piemēram, saules dūriena gadījumā, ķermenis būtu jāatvēsina, nevis jādod prettemperatūras zāles.
UN, JA TEMPERATŪRAS NAV?
Ja slimam cilvēkam ķermeņa temperatūra ir normāla un nepaaugstinās, tad tas nozīmē, ka organisms necīnās vai nav spējīgs cīnīties ar infekciju, un tas nav labi. Pie saaukstēšanās ir labi, ja ķermeņa temperatūra paaugstinās. Tad tas nozīmē, ka organisms ir spēcīgs un arī spējīgs cīnīties ar infekciju.

Rota vīruss!

 Rota vīruss!

Tevi vai bērnu pēkšņi pārņem savārgums, parādās iesnas, paaugstinās ķermeņa temperatūra, vēlāk rodas nepatīkama sajūta vēderā, kam seko vemšana un caureja tu prāto, vai tā ir saaukstēšanās, gripa? Nē – rota vīruss!

Rota vīruss

Rota vīruss(rotavīrusu infekcija jeb rotavīrusu gastroenterīts) ir viens no vīrusiem, kas izraisa infekciju, kuru mēs saucam par vēdera gripu, neraugoties uz to, ka tam nav saistības ar gripu. Tā ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs gremošanas trakta iekaisums, kas ik gadu izraisa vidēji 138 miljonus nopietnu saslimšanas gadījumu, 2 miljoni cilvēku ik gadu tiek hospitalizēti, letālu gadījumu skaits diemžēl pārsniedz pusmiljonu.  

Pētījumos atklāts, ka pēc piecu gadu vecuma sasniegšanas gandrīz katrs bērns, proti 95% vismaz vienu reizi ir inficējies ar šo vīrusu. Lai gan ar katru inficēšanās reizi attīstās imunitāte, tā ir nenoturīga.

Vīrusam ir pieci tipi: A, B, C, D un E. Cilvēki visbiežāk inficējas ar A tipa vīrusu, kas izraisa vairāk nekā 90% inficēšanās gadījumu. Visi vīrusa tipi skar arī dzīvniekus.

Maldīgs ir uzskats, ka rota vīruss ir sezonāls, jo ar to var saslimt gan vasarā, gan ziemā.

Vīrusa pazīmes un simptomi

Rota vīrusa gastroenterīts var  noritēt gan vieglā, gan smagā formā, kam raksturīga vemšana, ūdeņaina caureja un neliels drudzis, iespējamas galvassāpes, savārgums, apetītes zudums, kā arī vienlaicīgi sasirgušajam ir arī augšējo elpceļu iekaisums – iesnas, klepus. Infekcijas ierosinātājs ir rotavīruss, kas ietilpst Reovīrusu grupā, kas ir ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji.

Inficēšanās gadījumā vīrusa inkubācijas periods ilgst vidēji divas dienas pirms pirmo simptomu parādīšanās (var ilgt no dažām stundām līdz pat 7 dienām). Saslimšana visbiežāk sākas ar vemšanu, kam seko četru līdz astoņu dienu spēcīga caureja. Bieži organisms pārlieku atūdeņojas, kas ir visizplatītākais nāves cēlonis, saistīts ar rota vīrusa infekciju.

Ar rota vīrusa A tipa izraisītu infekciju var saslimt visa mūža garumā: pirmajā inficēšanās reizē parādās simptomi, bet turpmākās inficēšanās parasti ir vidēji smagas vai asimptomātiskas, jo imūnsistēma nodrošina zināmu aizsardzību. Līdz ar to simptomātiski inficēšanās rādītāji ir augstāki bērniem līdz divu gadu vecumam un pakāpeniski samazinās ap 45 gadiem. Ja inficējas jaundzimušais, visbiežāk saslimšana noris vidēji smagi vai asimptomātiski, savukārt vissmagākie simptomi un saslimšana skar bērnus aptuveni sešu mēnešu vecumā līdz diviem gadiem, vecāka gadagājuma cilvēkus un sasirgušos ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Bērnībā iegūstot imunitāti, lielākā daļa pieaugušo nav uzņēmīgi pret rota vīrusu; tādēļ gastroenterīta cēlonis ne vienmēr ir rota vīruss, tomēr asimptomātika rota vīrusa infekcija var tikt izplatīta citiem.

Vīrusa pārnešana

Rota vīruss tiek pārraidīts fekāli – orālā ceļā, kontaktā ar netīrām rokām, virsmām vai priekšmetiem, kā arī gaisa pilienu vai putekļu ceļā. Vīruss var pat no 10 dienām līdz vienam mēnesim saglabāties uz dažādiem priekšmetiem, jo tas ir stabils apkārtējā vidē. Inficētās personas fēces var saturēt vairāk nekā 10 triljonus infekcijas daļiņu uz vienu gramu; mazāk par 100 no tām nepieciešams, lai nodotu infekciju veselam cilvēkam.  Sākotnēji varētu šķist, ka personīgās higiēnas pasākumi ir neefektīvi kontrolējot rota vīrusu, jo saslimstība ar vīrusu valstīs ar augstiem un zemiem veselības standartiem ir līdzīga, tomēr higiēnas ievērošana ir būtisks veids kā parūpēties par sevi un apkārtējiem. Regulāri un rūpīgi jāmazgā rokas, ieteicams ar individuālām ziepēm zem silta, tekoša ūdens un vislabāk slaucīt rokas papīra vienreizlietojamajā dvielī, jo kopīgi lietojot ziepju gabaliņu un auduma dvieli var infekciju nodot citiem. Ja tev ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīksti nodarboties ar pārtikas produktu sagatavošanu, transportēšanu, apmeklēt kolektīvus, īpaši, ja slims ir bērns, nedrīkst apmeklēt bērnu iestādes.

Būtiski ielāgot, ka ar rota vīrusu inficētais vīrusu izdala vidēji 7 līdz 8 dienas, personas ar novājinātu imunitāti daudz ilgāk.

Vīrusa ārstēšana

Rota vīrusu infekcijai nav specifiskas ārstēšanas, saslimšanas gadījumā būtiska papildus šķidruma uzņemšana, lai novērtu organisma atūdeņošanos. Rota vīrusa laikā, lai nodrošinātu nepieciešamo šķidruma uzņemšanu ieteicams to dzert nelielos daudzumos, bet regulāri. Zaudēto šķidrumu un sāļus organismā var atjaunot ar orālo rehidratācijas šķīdumu, piemēram, Rehydronu, kuru bez receptes var iegādāties aptiekā un no pulverīša pagatavot šķīdumu ar organismam nepieciešamo nātrija un kālija hlorīdu, glikozi un ūdeni. Mājās apstākļos šādu šķidrumu var pagatavot vienā litrā ūdens izšķīdinot 8 tējk. cukura, 1 tējk. sāls, pievienojot svaigi spiestu divu apelsīnu vai greipfrūtu sulu.
Slimības gadījumā, nepieciešams sazinieties ar savu ārstējošo ārstu!

Kā tikt galā ar aukstumpumpu

Kā tikt galā ar aukstumpumpu?

 

Klāt laiks, kad vējš pūš nedraudzīgāk un laika apstākļi kļuvuši nemīlīgāki. Organisms ir uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām un slimībām, tai skaitā herpes vīrusu jeb tautā dēvēto aukstuma pumpu.
Kas ir herpes infekcija?
Herpes infekciju izraisa vīruss vārdā Herpes simplex virus HSV. Šis vīruss ir atšķirīgs no vīrusa, kas izraisa iesnas un klepu. Tautā herpes ārējos simptomus - ar šķidrumu pildīts pūslītis - bieži sauc par aukstuma pumpām. 90% iedzīvotāji ir šī vīrusa nēsātāji, bet ne katram parādās Herpes infekcija. Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons cilvēku, kam Herpes infekcija atkārtojas. Cilvēks parasti sevi inficē agrā bērnībā - dzemdību laikā vai ciešā kontaktā ar vecāku inficēto ādu. Vīruss nonāk uz ādas, pāriet uz nervu šūnām, kur paliek miera stadijā līdz brīdim, kamēr aktivizējas. Neaktīvos vīrusus var aktivizēt šādi faktori: cilvēka imūnsistēmas traucējumi, ko izraisa tādas saslimšanas, kā saaukstēšanās, gripa, iekaisumi, zobu slimības, stress, šoks, garīga pārslodze, pārsauļošanās, ķermeņa ievainojumi un sievietēm menstruācijas un grūtniecība.
Herpes infekcija var parādīties uz visa ķermeņa, bet visbiežāk no tām cieš lūpas un dzimumorgāni.
Jāatceras, ka herpes ir lipīgas, tādēļ herpju laikā ieteicams izvairīties no fiziska kontakta ar veselu cilvēku, precīzāk – nepieskarties, nelietot vienus traukus, higiēnas piederumus un tml., tiesa gan, herpes vīruss brīvā vidē, jeb ārpus cilvēka ir ļoti īss.
Kā izpaužas herpes infekcija?
Sākumā infekcija izpaužas kā niezoša sajūta, kņudināšana, ādu velkoša sajūta. Tad seko pūslīšu stadija, tad tie plīst un veidojas kreveles. Infekcija no 2 dienām līdz 2 nedēļām. Ja tā nepāriet pēc 7-10 dienām vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo šis vīruss var radīt komplikācijas- meningītu, encefalītu, pneimoniju, trahejas iekaisumus, acu infekciju- keratokonjuktivītu.
Kā ārstēt herpes infekciju?
Līdz šim nav atklāti ārstnieciski līdzekļi, ar kuru palīdzību varētu profilaktiski (ar vakcināciju) novērst pirmreizēju saslimšanu ar herpes vīrusu. Šodien vēl nav iespējams iznīcināt vīrusus dziļo slāņu nervu šūnās. Tomēr mūsu rīcībā ir ārstniecības līdzekļi, ar kuriem var novērst atkārtotus izsitumus vai arī saīsināt slimības gaitu un atveseļošanās fāzi. Aptiekās bez ārsta receptes ir pieejami tādi līdzekļi kā, piemēram, Zovirax, Aciklovir, Virolex smēres. Tomēr pirmo simptomu laikā būtu jākonsultējas ar ārstu, lai nekļūdīgi uzstādītu diagnozi, novērstu sarežģījumus.
Smagākos gadījumos ieteicama konsultācija ar ārstu, kurš paraksta recepšu medikamentus.

Par C vitamīnu!

5 PATIESĪBAS par C vitamīnu

 

Bieži par organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu atceramies tikai tad, kad problēmas jau ir aktuālas. Kā stiprināt savu organismu veselības raižu gadījumos? Šoreiz par tā saukto vitamīnu karali – C vitamīnu. Cik daudz mēs patiesībā zinām par to?

Vai iespējams pārdozēt C vitamīnu?

C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, tādējādi ik dienu tas tiek izvadīts no organisma. Ņemot vērā, ka ik dienu šis vitamīns ir jāuzņem no jauna, – to ir ļoti grūti pārdozēt. Situācijā, ja tas tiek lietots pārmērīgi (sākot no 1 g līdz 10 g dienā), var paaugstināties asinsspiediens, kā arī veidoties nierakmeņi un bojājumi aizkuņģa dziedzerī, taču šādi gadījumi ir ļoti reti, tāpat kā alerģiskas reakcijas. Organisms vienā reizē spēj uzsūkt 200 mg C vitamīna.

Citrons – bagātīgs C vitamīna avots. Vai tiešām?

Cilvēka organisms pats nespēj ne ražot, ne uzkrāt C vitamīnu, atšķirībā no daudziem citiem dzīvajiem organismiem un zīdītājiem, tāpēc tas, bez šaubām, ir jāuzņem ar pārtiku un/vai uztura bagātinātājiem. Taču vai zinājāt, ka C vitamīna daudzums, piemēram, citronā ir niecīgs (jo tas pārsvarā sastāv no citronskābes)? Tāpat arī ķiplokos un dzērvenēs C vitamīna sastāvs nav ļoti liels. Daudz C vitamīna ir, piemēram, upenēs, pētersīļos, arī paprikā un svaigos Briseles kāpostos.

Glābiņš no saaukstēšanās?

Ja C vitamīnu lieto regulāri un optimālā devā, tad saaukstēšanās gadījumā slimība var noritēt ar vieglākiem simptomiem. Taču, ja C vitamīnu sāk lietot tikai tad, kad slimība jau ir parņēmusi ķermeni, akūtā situācijā tas īsti vairs nebūs glābiņš, par organisma situāciju jādomā jau iepriekš – profilaktiski!

C vitamīns – lielais aktivators!

Liela daļa no ūdenī šķīstošajiem vitamīniem un minerālvielām darbojas kā fermentu aktivatori, tādējādi nodrošinot arī citu atsevišķu vielu uzņemšanu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir tieši C vitamīns, kurš palīdz organismā uzsūkties vitamīniem A, E, kā arī dzelzim. Ja C vitamīna deva organismā nav pietiekama, tad arī citu vitamīnu iedarbība var kļūt neefektīva, jo organisms tos nespēj absorbēt!

Uzņemsim C vitamīnu, mazgājoties dušā!

Interesanti, ka pavisam nesen ārvalstīs ir radīti speciāli C vitamīna filtri, kurus var pievienot dušas uzgalim. Tos var izmantot, lai samazinātu hlora saturu ūdenī, tādējādi saudzējot ādu un matus no izžūšanas un sausuma. Runā, ka ar to palīdzību ūdens top daudz veselīgāks un tīrāks. Nu ko - atliek tikai pārbaudīt!

Kas jāņem vērā mērot temperatūru!

6 SVARĪGAS lietas, kas jāņem vērā, MĒROT temperatūru

 

Klāt laiks, kad arvien biežāk nākas noskaidrot un precizēt ķermeņa temperatūru. Izrādās – mērījuma rezultātus var ietekmēt arī ārējās vides radītie apstākļi, diennakts periods, organismā notiekošie procesi un veiktās aktivitātes. Apskatīsim būtiskākos faktorus mazliet tuvāk! 

Medicīniskā termometra mērījuma precizitāti iespējams uzlabot līdz maksimumam, ja tiek ņemti vērā šādi faktori:

Vecums un iedzimtība. Nepastāv viena konkrēta normālā ķermeņa temperatūra – ikvienam no mums var būt sava individuālā temperatūras robeža (jo vecāks cilvēks, jo zemāka), turklāt tā visbiežāk ir raksturīga vairākiem ģimenes locekļiem, tātad – iedzimta.

Diennakts laiks. Cilvēka ķermeņa temperatūra diennakts laikā nav vienāda, to regulē organisma iekšējās kontroles mehānismi, un robeža var svārstīties pat no 36 °C līdz 37,8 °C. Visprecīzāko punktu varam novērot rīta agrumā ap plkst. 7 – 8, kā arī vēlā pēcpusdienā no plkst. 17 līdz 18.

Mērījuma vieta. Ja temperatūra tiek mērīta pie ādas virsmas (paduse, cirksnis, piere), rezultāts veidojas no ķermeņa pamata temperatūras un apkārtējās vides ietekmes. Toties ķermeņa gļotādas jeb pamata temperatūra tiek mērīta kādā no ķermeņa atverēm – mutē (orāli) vai taisnajā zarnā (rektāli), kur rezultāts būs par 0, 5 – 0,6 °C augstāks, mērot rektāli – pat līdz 1 °C augstāks.

Termometru veidi. Digitālie termometri ir salīdzinoši precīzi, turklāt izmantojami vairākās ķermeņa daļās, pēc tam tos dezinficējot. Mazuļiem līdz 3 mēnešu vecumam ieteicams temperatūru mērīt cirksnī vai rektāli. Plastikāta pieres termometri vai knupīša formā precīzu rezultātu neuzrādīs, toties dzīvsudraba termometru bīstamības dēļ nav ieteicams izmantot ilgstoši.

Fizioloģiskie faktori. Pēc fiziskajām un sportiskajām aktivitātēm, sakaršanas vai spēcīga stresa ķermeņa temperatūra visbiežāk ir paaugstināta, tāpēc ieteicams vismaz pusstundu nogaidīt.

Sievietes organisms. Ķermeņa temperatūru spēj ietekmēt arī menstruālais cikls un grūtniecība, ovulācijas laikā tā visbiežāk ir paaugstināta.